Sasniedzamie rezultāti

• 5.2.1. Kritiskā domāšana un problēmrisināšana – skolēns izzina, analizē un izvērtē dažāda veida informāciju un situācijas, izprot to kontekstu, pieņem izsvērtus un atbildīgus lēmumus, definē problēmas būtību un risina vienkāršus un kompleksus izaicinājumus;
• 5.2.2. Jaunrade un uzņēmējspēja – skolēns ir atvērts jaunai pieredzei un izaicinājumiem, meklē un saskata daudzveidīgas iespējas uzlabot esošo situāciju, uzņemas iniciatīvu un ir neatlaidīgs, lai ideju pārvērstu noderīgā risinājumā vai produktā;
• 5.2.3. Pašvadīta mācīšanās – skolēns apzinās sevi kā indivīdu, savas vēlmes, vajadzības un intereses, pārvalda savas emocijas, domas un uzvedību, veido pozitīvas attiecības, ir motivēts sevi pilnveidot, izvirza mērķus, plāno savu darbību, īsteno plānu un izvērtē paveikto, mērķtiecīgi izmanto situācijai atbilstošas domāšanas stratēģijas un seko līdzi savam mācīšanās progresam;
• 5.2.4. Sadarbība – skolēns ar cieņu pauž savu un uzklausa citu viedokļus, pielāgo savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši situācijai, sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, lai īstenotu konkrētus mērķus, un sasniedz iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus;
• 5.2.5. Pilsoniskā līdzdalība – skolēns saskata kopsakarības sabiedrībā un vidē, analizē savu iesaisti lokālos un globālos procesos un iesaistās to uzlabošanā, uzņemas atbildību par savu rīcību;
• 5.2.6. Digitālā pratība – skolēns atbildīgi un efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtē tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā;
• 7.6. Tehnoloģiju mācību joma – skolēns praktiski rada sev un sabiedrībai noderīgus produktus, pakalpojumus, informācijas un vides risinājumus, dizaina procesā plānojot, projektējot un konstruējot, mērķtiecīgi, droši un atbildīgi izmantojot dažādus paņēmienus, darbarīkus un ierīces, tajā skaitā digitālās, izvēloties piemērotus materiālus un apgūstot atbilstošās prasmes, un veidojot drošu un veselībai labvēlīgu darba vidi, atbilstoši rīkojas bīstamās sadzīves situācijās, izprot dizaina procesu un iegūst vienkārša tehnoloģiska procesa veikšanas un inženiertehnisku problēmu risināšanas pieredzi, spēj droši, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas dizaina procesā.

Kods	Sasniedzamais rezultāts (SR)
1.1.1.	Pētot dažādus dizaina risinājumus, patstāvīgi nonāk pie secinājumiem par to dažādām īpašībām, piemēram, darbības principiem, estētiskajām un funkcionālajām īpašībām (proporcijām, formu, struktūru), inženiertehnisko risinājumu, kā arī ilgtspēju un ergonomikas kritērijiem.
1.1.2.	Lieto dažādas pieejas un metodes, lai apzinātu vides pieejamību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām. Izmantojot dizaina procesu, saskata risinājumus vides uzlabojumiem.
1.1.3.	Prot veikt darbības ar rokas un elektriskajiem instrumentiem, ierīcēm, iekārtām un programmvadāmajām ierīcēm darbā ar dažādiem materiāliem. Izvērtē un izvēlas piemērotākos materiālus un tehnikas sava dizaina risinājuma izstrādei.
1.2.1.	Rada daudzveidīgas idejas problēmu risinājumam, mērķtiecīgi izvēloties situācijai piemērotāko ideju ģenerēšanas metodi. Kā ierosmes avotus izmanto dabu, kultūras mantojumu, laikmetīgo dizainu, arhitektūru, zinātni, procesus sabiedrībā.
1.2.2.	Izveido kritērijus savas idejas vērtēšanai un izvērtē, kā radīto ideju īstenošana ietekmē vidi un sabiedrību. Izvēlas piemērotāko risinājumu, plāno un veido piemērotāko dokumentācijas veidu.
1.2.3.	Atrod, apkopo un pēta pieejamo informāciju par konkrētās problēmas risināšanas iespējām un jau esošiem līdzīgiem risinājumiem. Novērtē sava risinājuma konkurētspēju ar esošajiem risinājumiem.
1.3.1.	Patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem plāno un apraksta dizaina risinājuma izstrādes procesu. Salīdzina dažādu materiālu un tehniku iespējas un ietekmi uz vidi. Izvēlas un pamato piemērotāko risinājumu. Veido un atbilstoši noformē risinājuma dokumentāciju – rasējumus, tehniskos zīmējumus, 3D modeļus un vizualizācijas.
1.3.2.	Meklē un savām vajadzībām pielāgo no dažādiem informācijas avotiem iegūtus tehniskos zīmējumus, piegrieztnes, shēmas, instrukcijas, receptes un algoritmu paraugus.
1.3.3.	Patstāvīgi īsteno dizaina risinājumu atbilstoši iepriekš radītajam darba plānam un vērtēšanas kritērijiem. Īstenošanas procesā dokumentē un novērtē pēc kritērijiem īstenošanas procesu un vajadzības gadījumā precizē vai maina materiālu izvēli, tehnikas, darba gaitu un pielāgo izmaiņām turpmāko darba plānu.
1.3.4.	Izvēlas programmvadāmās ierīces programmu izvēlētā izstrādājuma īstenošanai. Pamato savu izvēli un tās ietekmi uz uzdevuma veikšanas gaitu un rezultātu.
1.4.1.	Analizē izstrādes procesā radīto dizaina risinājumu un tā uzlabošanas iespējas. Formulē pamatotus ierosinājumus un pilnveido stratēģijas mērķa sasniegšanai.
1.4.2.	Plānveidīgi testē radīto dizaina risinājumu un dokumentē testēšanas rezultātus. Noskaidro lietotāja viedokli un pilnveido prototipu vai gatavo dizaina risinājumu.
1.4.3.	Vērtē savu un citu skolēnu izstrādāto dizaina risinājumu atbilstoši pašu izstrādātajiem kritērijiem. Sniedz pamatotu atgriezenisko saiti par savu un citu darba rezultātu, šī risinājuma lietojamību, kā arī ietekmi uz vidi.
1.5.1.	Patstāvīgi prezentē izstrādāto dizaina risinājumu, raksturojot tā tapšanu un izmantošanas iespējas, pamatojot tā risinājumu izvēli.
3.4.3.	Skaidro galveno tehnoloģisko procesu norisi, izmantojot dabaszinātņu likumsakarības un daudzveidīgus informācijas avotus.
3.4.4.	Pēta, kā uzņēmumi un dizaina risinājumu izstrādātāji plāno un īsteno inovācijas procesus un attīsta produktus.

Kods	Sasniedzamais rezultāts (SR)
2.3.1.	Lieto dažādas programmvadāmas ierīces, salīdzina populārākās operētājsistēmas un pielāgo operētājsistēmas saskarnes iestatījumus atbilstoši savām vajadzībām, veic programmatūras instalēšanu un atinstalēšanu, kā arī atvieno un pievieno dažādas datoram pieslēdzamās ierīces. Izvērtē mācību procesā izmantojamo programmvadāmo ierīču (to skaitā datora galveno sastāvdaļu) tehniskos parametrus un to ietekmi uz šīs ierīces funkcionalitāti.
2.3.2.	Skaidro vienkārša datortīkla uzbūves pamatprincipus (to skaitā klientservera arhitektūru). Klasificē ar datortīkliem biežāk saistītas ierīces un apraksta to izmantošanas iespējas, modelējot biežāk lietoto datortīklu piemērus.
2.3.3.	Pārvalda un organizē datņu un mapju sistēmu, ievērojot informācijas strukturēšanas labās prakses piemērus un lietojot konkrētajā situācijā pieejamo datņu pārvaldības sistēmu. Veic datu arhivēšanu un atarhivēšanu.
2.4.1.	Veido lielus strukturētus dokumentus, izvēloties piemērotākos lappuses iestatījumus, rediģējot galveni un kājeni, pievienojot vēri, automātisko satura rādītāju, vairāklīmeņu sarakstus. Formatē teksta dokumentu atbilstoši normatīvajām prasībām.
2.4.2.	Strukturē datus, izvēloties to piemērotāko attēlošanas veidu un racionālākos paņēmienus, izmantojot izklājlapu (rēķintabulu) lietotni. Veic datu apstrādi un analīzi, izmantojot datu kārtošanu un atlasi, aprēķinus. Veic darbības ar darbgrāmatas lapām. Importē un eksportē datus.
2.4.3.	Pārzina dažādus datu attēlošanas veidus (to skaitā tiešsaistē) un tos lieto atbilstoši savu mērķu sasniegšanai.
2.4.4.	Prezentācijas sagatavošanai un demonstrēšanai efektīvi izmanto prezentāciju lietotnes rīkus un tehniskas ierīces. Plāno, izveido un demonstrē prezentācijas saturu, ievērojot mērķauditoriju. Sagatavo izdales materiālus.
2.4.5.	Apstrādā attēlus, izmantojot rastra un vektoru grafikas redaktora rīkus. Izveido vienkāršu vizuālu materiālu (logo, ilustrāciju, infografiku), izvēloties piemērotāko grafikas formātu un izšķirtspēju.
2.4.6.	Skaidro video veidošanas un rediģēšanas pamatprincipus. Filmē, fotografē un atrod vai ieraksta audio pēc izveidotā scenārija, veic iegūto materiālu video pēcapstrādi. Izvēlas lietošanas mērķim atbilstošu attēla, audio vai video izmēru un saglabāšanas formātu.
2.4.7.	Izvēlas vienu vai vairākas piemērotākās lietotnes, veidojot kompleksu pieeju izvirzītā uzdevuma (problēmas) atrisināšanai, un pamato savu izvēli.
2.4.8.	Apvieno teksta, attēlu, audio un video saturu vienotā multimediju produktā, ievērojot izvirzīto mērķi un mērķauditoriju.
2.4.9.	Risinājuma radīšanā dublē dažāda veida saturu starp dažādu tipu dokumentiem, nepieciešamības gadījumā nodrošinot vienvirziena informācijas sinhronizāciju starp avota un mērķa dokumentu.
2.4.10.	Saglabā dokumentu izvēlētajā vai norādītajā atmiņas ierīces (tai skaitā mākoņkrātuves) mapē un formātā, nepieciešamības gadījumā aizsargājot vai ierobežojot piekļuves tiesības šai datnei.
2.4.11.	Izmanto lietotņu palīdzības un atbalsta sistēmas, tiešsaistes kopienas, tai skaitā meklējot risinājumus nestandarta situāciju un nepazīstamu kļūdu paziņojumu izvades gadījumos.
2.5.1.	Apmainās ar informāciju virtuālajā vidē, izmantojot dažādas formas un risinājumus, tai skaitā skaidro e-pasta adreses struktūru un lieto dažādas e-pasta sistēmas un citus saziņas rīkus.
2.5.2.	Lieto tīmekļvietnes ar autorizāciju un bez tās, tai skaitā veic lietotāja konta aktivizēšanu, deaktivizēšanu un dzēšanu. Izmanto mācību procesā nepieciešamos e-pakalpojumus un citus mācību resursus, tai skaitā digitālās kartes, tiešsaistes datubāzes un lietotnes ar iebūvētu ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmu, tiešsaistes enciklopēdijas, izvērtējot tajās atrodamās informācijas ticamību un datu apmaiņas drošību.
2.5.3.	Izvēlas un lieto piemērotākos tiešsaistes rīkus un tīmekļa lietotnes konkrētā uzdevuma veikšanai, veic dokumentu un datņu koplietošanu.
2.5.4.	Nosauc piemērotākā interneta pakalpojumu sniedzēja un interneta pieslēguma abonēšanas veida izvēles svarīgākos kritērijus, kā arī biežāk lietoto interneta pakalpojumu veidus. Raksturo tiešsaistes sadarbības pakalpojumu un rīku izmantošanas priekšrocības un iespējamos riskus.
2.6.1.	Pieraksta, lasa un izpilda vārdiski un grafiski pierakstītus algoritmus, kas satur vairākas secīgas, dažādu veidu cikliskas un komplicētas darbības. Pieraksta algoritmu, izmanto atbilstošas vienkāršas datu struktūras vienā no programmēšanas valodām. Ievēro programmas pieraksta un strukturēšanas labās prakses ieteikumus.
2.6.2.	Izstrādā kritērijus, pēc kuriem novērtē sava algoritma precizitāti un iespējamās kļūdas. Mērķtiecīgi (pēc iepriekš sastādīta plāna) pārbauda, vai algoritms izpilda doto uzdevumu, meklē algoritma pierakstā pieļautās kļūdas un izlabo tās.
2.6.3.	Pārvalda programmējamas ierīces (mikrokontrolierus, robotus), izveidojot un palaižot vienkāršus algoritmus to vadībai. Lieto sensoru ievades datus lēmumu pieņemšanai programmās.

Šie kodi ir 9. klases datorikas un robotikas mācību materiālos lietotie precizējumi (MK 747 daļa par 7. klases datoriku) un tiek atspoguļoti kā D.7.x.x mūsu lesson referencēs.

Kods	Sasniedzamais rezultāts (SR)
D.7.1.1.	Pārzina elektrisko ķēdes pamatkomponentus (vads, rezistors, slēdzis, gaismas diode, akumulators) un to drošības principus. Izveido vienkāršu elektriskās ķēdes shēmu un to fiziski montē uz maketo plates.
D.7.2.1.	Lieto programmējamu ierīci (mikrokontrolieri vai robotu), izveidojot programmas, kas vada digitālus izvades signālus (LED, pīkstuli, motoru) un nolasa digitālus ievades signālus (poga).
D.7.3.1.	Apstrādā analogos signālus (potenciometrs, gaismas, temperatūras sensori). Pārvērš analogos lasījumus ciparu vērtībās un lieto tos lēmumu pieņemšanai programmā.
D.7.4.1.	Izveido programmas, kurās tiek lietoti mainīgie laika kontrolei (delay), vērtību saglabāšanai un atkārtotai izmantošanai. Skaidro mainīgo lomu kodā.
D.7.4.2.	Lieto vadības struktūras (if-else, for/while ciklus) programmējamās ierīces uzvedības veidošanai. Izpēta nosacījumu loģikas darbību, izmantojot sensoru datus.
D.7.5.1.	Sadali programmu loģiskos blokos, izveidojot pielāgotas funkcijas (piem., katram Morzes burtam, katrai robota kustībai). Demonstrē koda atkārtotas izmantošanas priekšrocības.
D.7.6.1.	Apvieno vairākus komponentus (LED, poga, sensors, motors, pīkstulis) sarežģītākā ierīcē. Izstrādā programmas, kas reaģē uz ārējām ievadēm un sniedz audio/vizuālu izvadi.

• 1) Gūt priekšstatu par datorikas nozari, tās attīstības tendencēm, kā arī ietekmi un nozīmīgumu mūsdienu sabiedrības un industrijas attīstībā;
• 2) Apgūt un lietot dažādas ikdienas lietojumprogrammas, lai paaugstinātu sava mācību un personiskā darba produktivitāti;
• 3) Iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu ikdienišķās problēmsituācijās;
• 4) Iedziļināties programmatūras dzīves cikla modeļos un atbilstoši realizēt programmatūras izstrādes projektu, ievērojot iespējamās lietotāju vajadzības un iespējas, lai radītu idejas, plānotu un izstrādātu savus programmatūras risinājumus atbilstoši savām un citu vajadzībām;
• 5) Veidot priekšstatu par programmēšanas valodām, programmatūras izstrādes vidēm un tehnoloģijām, apgūt vismaz vienu no tām, lai izstrādātu programmatūru vienkāršas, iepriekš definētas problēmas risinājumam;
• 6) Veidot prasmi saskatīt algoritmus vienkāršākos sadzīves un ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt tos, kā arī izmantot dotos gatavos un paša veidotos algoritmus un vienkāršākās datu struktūras programmatūras izstrādē;
• 7) Ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties droši un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā.

Visi tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un zemāk norādītie punkti optimālajā līmenī.

Kods	Sasniedzamais rezultāts (SR)
2.3.1.	Pēta un analizē datorikas nozares attīstību un tās ietekmi uz sabiedrību.
2.3.2.	Skaidro datorikas nozares galvenos virzienus un profesijas.
2.3.3.	Izvērtē tehnoloģiju lomu un ietekmi dažādās dzīves jomās.
2.3.4.	Analizē informācijas sistēmu darbības pamatprincipus.
2.3.5.	Pēta klientservera arhitektūras lomu mūsdienu programmatūras risinājumos. Skaidro priekšgala (frontend) un aizmugures (backend) atdalītu izstrādes pieeju un tās priekšrocības.
2.3.6.	Apraksta tīmekļa lietojumprogrammu pamata darbības principus (HTTP/HTTPS, REST, JSON), izvērtē biežāk lietoto tīmekļa tehnoloģiju un pakalpojumu lomu.
2.3.10.	Sagatavo profesionālu pieteikumu (Pitch) sava programmatūras risinājuma idejas pamatošanai, ievērojot mērķauditoriju un argumentācijas struktūru.
2.4.1.	Analizē problēmu, identificē datus un veic dekompozīciju.
2.4.2.	Argumentēti izvēlas programmēšanas rīkus un bibliotēkas.
2.4.3.	Izstrādā programmatūras prototipus un tos testē.
2.4.4.	Iegūst, atlasa un apstrādā datus no dažādiem avotiem.
2.4.5.	Veic datu analīzi un vizualizāciju.
2.4.6.	Plāno un dokumentē programmatūras izstrādes procesu.
2.4.7.	Izstrādā lietotāja saskarni (UI), ievērojot lietojamības principus.
2.4.8.	Dokumentē kodu un ievēro koda noformēšanas vadlīnijas.
2.4.9.	Lieto versiju pārvaldības sistēmas (Git).
2.4.10.	Veic programmas atkļūdošanu un testēšanu.
2.4.11.	Lieto standartizētas bibliotēkas un API.
2.4.12.	Sagatavo un konfigurē programmēšanas vidi.
2.4.13.	Lieto mainīgos, datu tipus un pamatkonstrukcijas.
2.4.14.	Izmanto algoritmu vadības struktūras (sazarojumi, cikli).
2.4.15.	Veido modulāras programmas un funkcijas.
2.4.16.	Lieto saliktas datu struktūras (saraksti, vārdnīcas).
2.4.17.	Realizē darbu ar failiem un ārējām datu krātuvēm.
2.4.18.	Lieto objektorientētās programmēšanas (OOP) pamatus.
2.4.19.	Analizē algoritmu efektivitāti un sarežģītību.
3.1.1.	Ievēro ergonomikas un darba drošības principus.
3.1.3.	Skaidro intelektuālā īpašuma tiesības un licences.
3.2.5.	Analizē un mazina digitālās drošības riskus.

• 1) Pētīt un analizēt datorikas nozares attīstību, ietekmi uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem, inovācijas programmatūras izstrādes procesā un tehnoloģijās, lai izvēlētos atbilstošākos rīkus un pieejas programmēšanas problēmsituāciju risināšanai;
• 2) Attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un pētniecības prasmes datorikas nozares kontekstā, lai vadītu programmatūras izstrādes procesu atbilstoši programmatūras dzīves cikla modeļiem un spētu patstāvīgi atrast problēmsituācijām nepieciešamos risinājumus;
• 3) Iegūt pieredzi dažādu programmatūru izstrādē, lai patstāvīgi plānotu un izstrādātu programmatūru, tās dokumentāciju, kā arī veiktu funkcionalitātes un drošības pārbaudi;
• 4) Veidot prasmi saskatīt algoritmus sadzīves un ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt tos, kā arī meklēt un izmantot gatavus un paša veidotus algoritmus un datu struktūras programmatūras izstrādē;
• 5) Ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties droši un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas un radīšanas procesā.

Kods	Sasniedzamais rezultāts (SR)
2.3.1.	Pēta un analizē datorikas nozares attīstību un tās ietekmi uz sabiedrību padziļinātos projektos.
2.3.2.	Skaidro datorikas nozares galvenos virzienus un profesijas augstākajā līmenī.
2.4.1.	Analizē problēmu, identificē datus un veic dekompozīciju kompleksās problēmsituācijās.
2.4.2.	Argumentēti izvēlas programmēšanas rīkus un bibliotēkas.
2.4.3.	Izstrādā programmatūras prototipus un tos testē.
2.4.4.	Iegūst, atlasa un apstrādā datus no dažādiem avotiem.
2.4.5.	Veic datu analīzi un vizualizāciju.
2.4.6.	Plāno un dokumentē programmatūras izstrādes procesu.
2.4.7.	Izstrādā lietotāja saskarni (UI), ievērojot lietojamības principus.
2.4.8.	Dokumentē kodu un ievēro koda noformēšanas vadlīnijas.
2.4.9.	Lieto versiju pārvaldības sistēmas (Git).
2.4.10.	Veic programmas atkļūdošanu un testēšanu kompleksiem risinājumiem.
2.4.11.	Lieto standartizētas bibliotēkas un API.
2.4.12.	Sagatavo un konfigurē programmēšanas vidi.
2.4.13.	Lieto mainīgos, datu tipus un pamatkonstrukcijas.
2.4.14.	Izmanto algoritmu vadības struktūras (sazarojumi, cikli).
2.4.15.	Veido modulāras programmas un funkcijas.
2.4.16.	Lieto saliktas datu struktūras (saraksti, vārdnīcas).
2.4.17.	Realizē darbu ar failiem un ārējām datu krātuvēm.
2.4.18.	Lieto objektorientētās programmēšanas (OOP) pamatus.
2.4.19.	Analizē algoritmu efektivitāti un sarežģītību.
3.1.2.	Analizē darba vides riskus un organizē drošu digitālo darba vietu.
3.1.4.	Pēta un piemēro intelektuālā īpašuma tiesības kompleksos projektos.

• 5.2.1. Kritiskā domāšana un problēmrisināšana – skolēns precīzi formulē un kritiski analizē kompleksas situācijas un abstraktas idejas, gūst par tām vispusīgu un precīzu informāciju, izmanto situācijai atbilstošas problēmrisināšanas stratēģijas, izvirza atšķirīgus risinājumus un izvēlas mērķim atbilstošāko, elastīgi pielāgojas neparedzētām pārmaiņām.
• 5.2.2. Jaunrade un uzņēmējspēja – skolēns, raugoties uz situāciju ar interesi un no dažādiem skatpunktiem, pamana jaunas iespējas un piedāvā dažādus, oriģinālus risinājumus, proaktīvi meklē iespējas uzlabot savu un citu dzīves kvalitāti, prot vadīt procesu no idejas radīšanas līdz īstenošanai, kļūdas izmanto kā iespēju izaugsmei, netipiskās situācijās saglabā mieru un atvērtību.
• 5.2.3. Pašvadīta mācīšanās – skolēns analizē savas darbības saistību ar savām emocijām, personības īpašībām un uzvedību. Orientējoties uz pozitīviem risinājumiem, vada savas emocijas un domas. Izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, izstrādā mērķu īstenošanas plānu un pielāgo to mērķu sasniegšanai, izmanto kritērijus darba izvērtēšanai un pilnveidošanai, gūto pieredzi apkopo un izmanto turpmāk. Patstāvīgi izvēlas, pielāgo un lieto veicamajam uzdevumam atbilstošas mācīšanās stratēģijas.
• 5.2.4. Sadarbība – skolēns veiksmīgi sadarbojas gan viendabīgā, gan neviendabīgā grupā, atbalsta un virza konstruktīvu grupas sadarbību, iesaista un izmanto tās dalībnieku daudzveidīgas zināšanas, prasmes un pieredzi, lai nonāktu pie labākā iespējamā rezultāta, orientējoties uz kopējo labumu un grupai nozīmīgiem mērķiem.
• 5.2.5. Pilsoniskā līdzdalība – skolēns, raksturojot kopsakarības vietējās apkaimes, valsts un globālā mērogā, skaidro savu iesaisti daudzpusīgos procesos un savas rīcības sekas, uzņemas atbildību par to, piedāvā idejas un aktīvi iesaistās sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā. Iesaistās pasākumos, balstoties savās vērtībās un cienot citu vērtības. Pamato noteikumu nepieciešamību, ievēro tos un veicina pārmaiņas, argumentējot to nepieciešamību.
• 5.2.6. Digitālā pratība – skolēns efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas dažādiem mērķiem, analizē digitālās komunikācijas ieguvumus un riskus, kritiski analizē informācijas ticamību medijos. Radot savu saturu, ievēro privātuma, ētiskos un tiesiskos nosacījumus. Izvērtē, pielāgo savām vajadzībām un ievēro veselīgus un drošus tehnoloģiju lietošanas ieradumus.
• 7.6. Tehnoloģiju mācību joma – skolēns mācās radīt dažādām mērķauditorijām, to vēlmēm un vajadzībām atbilstošus produktus, dizaina risinājumus un programmatūras, veic lietotāju izpēti, prototipēšanu, organizē risinājuma izstrādei nepieciešamos resursus un plāno risinājuma ieviešanu, izvērtē šos procesus atbilstoši dizaina vērtībām un iesaka uzlabojumus, lietpratīgi, droši un atbildīgi lieto mācību procesā nepieciešamo programmatūru un ierīces, skaidro zinātnes sasniegumu praktisko lietojumu tehnoloģiju attīstībā.

• 1. Kritiskā domāšana un problēmrisināšana: (1.1) Mērķtiecīgi formulē precīzus jautājumus, izzina kontekstu, analizē, kritiski izvērtē. (1.2) Spriež no konkrētā uz vispārīgo un otrādi, pamana argumentācijas kļūdas, argumentē apgalvojumu ticamību. (1.3) Formulē kompleksu problēmu, izvirza mērķi, izvērtē risinājumus. (1.4) Patstāvīgi izstrādā problēmas risinājuma plānu, elastīgi reaģē uz pārmaiņām.
• 2. Jaunrade un uzņēmējspēja: (2.1) Interesējas par atklājumiem, proaktīvi meklē iespējas, saglabā emocionālu līdzsvaru nenoteiktības apstākļos. (2.2) Pamana jaunas iespējas, efektīvi organizē resursus, atbildīgi izmanto citu idejas. (2.3) Attīsta ideju ilgtspējīgā piedāvājumā, kļūdas izmanto kā iespēju izaugsmei.
• 3. Pašvadīta mācīšanās: (3.1) Izvirza mērķus, formulē kritērijus, plāno soļus. (3.2) Analizē darbības saistību ar emocijām, rod veidus, kā tās pārvaldīt. (3.3) Izvēlas un rada domāšanas stratēģijas. (3.4) Vada emocijas sociāli pieņemamā veidā. (3.5) Izmanto kritērijus darba uzraudzīšanai un izmanto gūto pieredzi.
• 4. Sadarbība: (4.1) Īsteno cieņpilnu komunikāciju. (4.2) Piedalās grupu darbā, pieņem viedokļu atšķirības, risina konfliktus. (4.3) Orientējas uz kopīgo labumu un grupas mērķu sasniegšanu, spēj pārstāvēt savas un citu intereses.
• 5. Pilsoniskā līdzdalība: (5.1) Skaidro kopsakarības, izvērtē indivīdu, sabiedrības un vides mijiedarbību. (5.2) Izsvērti izvēlas pasākumus atbilstoši vērtībām, prot atteikties. (5.3) Skaidro rīcības sekas un uzņemas atbildību. (5.4) Iesaistās risinājumu meklēšanā, kas uzlabo dzīves kvalitāti.
• 6. Digitālā pratība: (6.1) Mērķtiecīgi un efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas. (6.2) Analizē digitālās komunikācijas ieguvumus un riskus. (6.3) Kritiski analizē informācijas ticamību, ievēro privātumu radot saturu. (6.4) Izvērtē veselīgus un drošus tehnoloģiju lietošanas paradumus, reflektē par savu digitālo identitāti.

• 14.1. Skolēns nostiprina lietpratību, integrēti praktiskajā darbībā mērķtiecīgi apgūstot zināšanas, izpratni un prasmes.
• 14.2. Mācīšanās ir saistīta ar skolēna pieredzi un ikdienu, rosina interesēties par procesiem un raudzīties nākotnē.
• 14.3. Pedagogs plāno mācīšanos, izvirzot skaidrus rezultātus, sniedzot atgriezenisko saiti un iespēju skaidrot savu domu gaitu.
• 14.4. Izmanto daudzveidīgas formas, atvēlot laiku patstāvīgam, pētnieciskajam un jaunrades darbam (īpaši augstākajā līmenī).
• 14.5. Pedagogi regulāri kopīgi plāno saturu, lai veidotu starppriekšmetu saikni un pēctecību.
• 14.6. Izglītības iestāde pārmaiņu ieviešanā iesaista vietējo sabiedrību.
• 14.7. Rosina apzināties karjeras un studiju virzienus, piedāvājot kvalitatīvu informāciju un konsultācijas.
• 14.8. Veido drošu mācību vidi, respektējot dažādību un ievērojot diskriminācijas aizliegumu.
• 14.9. Iesaista vecākus skolēna atbalstam, nodrošinot regulāru atgriezenisko saiti.
• 14.10. Sistemātiski pārrauga skolēna izaugsmi, izmanto datus pedagoģiskās darbības plānošanai un atbalsta sniegšanai.